/ /


@Mail.ru
Rambler's Top100




? , ,

:



Latvijas Universitate

Biblioteku zinatnes un informacijas fakultate

Antika literatura

Konspekti

Antika literatura

nepilna laika 1.kurss

Riga/1999.gads

Sengrieku literaturas periodizacija (9.-18. gs.p.m.e. m.e. 3.; 4.gs.)

1. Arhaiskais periods (9.-7.gs.p.m.e.)Eposs (Varoneposs)HomersIliada, OdisejaDidaktiskais epossHesiodsDarbi un dienas, TeogonijaFabulaEzops2. Klasiskais periods (7.-4.gs.p.m.e.)Lirika (elegija un jambi)Kallins Tirtajs Mimnerms Arhilohs}7.gs.p.m.e. Solons Teognids}6.gs.p.m.e.MelikaAlkajs Sapfo AnakriontsMan apmulst prats, Zilonkaurokturis Jau meness ir zudis skatam Steidzies puisen...Koru lirikaPindarsPitiska Epinikija Etnas HieronamTragedijaEshils (545.-456.g.p.m.e.)Sasaistitais, Prometejs, Oresteja, Agamemnons Horeforas - ziedotajs Eimenidas - lebveligas.Sofokls (496.-406.g.p.m.e.)Antigone, Valdnieks EdipsEiripids (484.-406.g.p.m.e.)Medijas, Hipolits, Trojietes, Helena, Orests, Elektra, Ifigenija Aulida, BakhantesKomedija 1) VecatiskaAristofans (450.-384.g.p.m.e.)Jatnieki, Makoni, Lapsenes, Miers, Putni, Vardes, Bagatiba, Aistrate, Sievietes tautas sapulce, Sievietes Tesmoforiju svetkosAtiskais posms (5. - 4. gs.p.m.e.)Vesturiska prozaHerodots (484.-424.g.p.m.e.)Tukidids (460.-400.g.p.m.e.)Vesture 8 gramatasKsenofonts (430.-355.g.p.m.e.)Griekijas vestureRetoriska prozaLizijs (459.-380.g.p.m.e.)Runa pret EratostenuDemostens (384.-322.g.p.m.e.)Trea runa pret FilipuFolozofiska prozaPlatons (427.-347.g.p.m.e.)ValstsAristotelis (384.-322.g.p.m.e.)Poetika3. Helenisma laika literatura (3.-1.gs.p.m.e.)Menandrs (342.-392.g.p.m.e.)Igna, kirejtiesaTeokrits (310.-250.g.p.m.e.)Idilles, SirakuzietesKallimahs (310.-240.g.p.m.e.)Tabulas, Celoni Rodas Apollonijs (295.-215.g.p.m.e.)Argonautika4. Romas laikmeta literatura (1.gs.p.m.e.- m.e.4.gs.)Plutahs (46.-120.g.m.e.)Morales traktati, Paralelie dzives aprakstiLukians (125.-180.g.m.e.)Muas slavinajums, Bez mantojuma atstatais, Dievu sarunas, Juras sarunasLongs (apm.2. vai 3.gs.m.e.)Dafnids un Hloja Homers

Nav ipai vesturisku zinu. Vin ir bijis akls, dievikas iedvesmas apgarots dziesminieks. Apmeram septinas pilsetas pretende uz Homera dzimteni. It ka vin esot uzturejies Hija. Velak tur dzivojoi homeridi. Vini izplatija Homera dzeju. Grieku dailliteraturas vissenakie pieminekli ir eposi Iliada un Odiseja, par kuru autoru tiek uzskatits aklais dzejnieks Homers. Ta domaja ari antikaja pasaule, lai gan jau tad konkretu biografisku zinu par Homeru nebija. Vina eposi, mainoties laikmetu literari estetiskajam prasibam, vienmer palika izcila dzejas meistardarba neatdarinams paraugs. Par poemu raanos laiku ir domstarpibas, bet apmeram 8.gs.p.m.e. Temas ir par Trojas karu, kas norisinajas apmeram 13., 12.gs.p.m.e. eposu vestijums ir par pagatni. Homers tajos iepin sava laika notikumus. Poema atrodams Mikenu kulturai piederoi motivi. Mikenu kulturas ziedu laiku 16., 12.gs.p.m.e. Eposos attelotie notikumi saistiti ar grieku (ahaju) karagajienu uz Troju (jeb Iliju), pilsetu Mazazija. Iliada stasta par Trojas aplenkanas pedeja, desmit? gada notikumiem; sieta pamata - stasts par varona Ahilleja dusmam. Grieku karavadona Agamenona aizvainots, vins atsacijies cinities, un grieki nespej gut uzvaru par trojieiem, kamer kaujas nepiedalas Ahillejs. Tomer, uzzinot, ka nogalinats
? , ,




vina vistuvakais draugs Patrokls, saniknotais Ahillejs dodas kauja un uzveic trojieu vadoni Hektoru. Odiseja ir nedaudz jaunaka poema par Iliadu. Ta veltita grieku varona Odiseja piedzivojumiem pec Trojas kara, kad, juras dieva Paseidona vajats, vin klejo desmit gadus, lidz atgrieas pie uzticigas sievas Penelopes. Varonpoemu saturu veidojis ne tikai bagats grieku folkloras un mitologijas materials un paa autora makslinieciska fantazija, bet ari vesturiski fakti. Troja patiesi eksistejusi. Arheologisko izrakumu rezultata (tos uzsaka XIX gs. vacu tirgotajs H. limanis) tika atklati vairaki is pilsetas kulturslani. Viens no tiem slanis atbilst eposos attelotajam Senajos egiptieu un hetu XIV-XIII gs. p. m. e. dokumentos mineti ari vairakkartejie ahaju iebrukumi Mazazijas piekraste, ieverojamakais no kuriem, iespejams, bijis ta saucamais Trojas kar. Ta notikumi tiek attiecinati uz XIII gs. p. m. e., kad Griekija un Egejas juras salas vel valda sena un bagatiga Egejas kultura (saukta ari par Kretas-Mikenu kulturu - XVII-Xll gs. p. m. e.). Iliada un Odiseja atspogulojas ne vien is laikmets, bet ari daudzas iezimes, kas raksturo IX-III gs. p. m. e., tadel ar iem gadsimtiem pienemts saistit eposu galigas izveides laiku. Gruti tomer atdalit patieso. Mezglos sapito autora idealizeto vestures notikumu kodolu no mitiem, kurus savukart papildina fantastiski motivi. Poemam raksturigi, ka lidzas grieku un trojieu varoniem darbojas ari dievi, ne vien lemjot un virzot notikumu gaitu, bet reizem ari aktivi cinoties kaujas lauka viena vai otra no karojoajam pusem. Iliadas un Odisejas maksliniecisko savdabigumu veido varonpoemam tipisku izteiksmes lidzeklu kopums. Tas ir episkajam stilam raksturigais nesteidzigs, plai plustos vestijums, tradicionali vienadas vardkopas, rindas, stastijuma epizodes. adas ta saucamas formulas, pastavigie epiteti, plai salidzinajumi, krani sava uzskatamiba, heksametra pantmers - butiskakas i stila iezimes. Eposa nenoliedzami vienota iecere un tas realizacijas makslinieciskums nodroinaja Homeram spou slavu jau antikaja pasaule un vairak neka 20 gadsimtus pec tam. Tomer jau senatne radas jautajums par abu poemu autoru: Homeram piedeveja vel virkni citu episku darbu, velak uzskatija, ka vin sacerejis tikai Iliadu un Odiseju, bet dai hellenisma laikmeta petnieki Odiseju atzina par kada cita dzejnieka darbu. Ta saucamais Homera jautajums par plau diskusiju objektu kluva XVIII gs. beigas, kad vacu filologs F. Volfs izvirzija domu: Iliada un Odiseja esot atseviku dziesminieku daada laika sacereti varonstasti, kuri velak apkopoti un redigeti. Ta ai jautajuma pakapeniski iezimejuies divi pamatvirzieni: unitariju teorija (poemas esot vienotas, un tam esot viens autors) un analitiku teorija (eposi sastavot no pastavigam dalam, kuras saceretas daados laika posmos). Vairums musdienu zinatnieku aizstav iespeju savienot abu uzskatu racionalakos pieradijumus: sengrieku eposu veido daadu vesturisko laikposmu notikumi un miti, kurus vienota makslinieciska veseluma sakausejis viens autors (legendarais Homers). Homera poemas nozimigi ietekmejuas velako gadsimtu grieku un romieu literaturu un makslu, bet ar Vergilija Eneidas starpniecibu ari Rietumeiropas eposa attistibu. Homera lliada un Odiseja ir un paliek savdabigs sengrieku kulturas simbols.

Hesiods (8.-7.gs.p.m.e.)

Hesiods ir spilgti izteikta personiba grieku literatura. Hesioda dzives laiku var


1 2 3 4 ...    

? , ,

! !


.

IsraLux