Рейтинг@Mail.ru
Rambler's Top100




Не нашли нужную работу? Закажи реферат, курсовую, диплом на заказ

реферат на тему: Античная литература

скачать реферат

sacerejumu izvele izglitibas vajadzibam. Marks Tulijs Cicerons (106.-43.g.p.m.e.) Cicerons bija politisks darbinieks un lielisks rakstnieks, pedejais ieverojamais Romas republikas ideologs, kas tas iekartu pamatoja ar grieku politiskajam teorijam. Lidz musdienam saglabajuљas 58 runas, virkne retorikas un filozofisko traktatu, 800 vestules. Dzimis 106.gada 3.janvari p.m.e. latinu pilseta Arpina un ir celies no jatnieku aprindam. Vina vecakiem bija sakar galvaspilseta, vinu draugu loka bija tolaik pazistamie oratori Antonija un Krass. Vecaki veledamies dot labu izglitibu abiem deliem - Markam un Kvintam parcelas uz dzivi Roma. Skola Cicerons apguva grieku klasisko literaturu. Scevola Paneteja iespaida sak intereseties par filozofiju. Cicerons vingrinajas runu sastadiљana grieku un latinu valoda, sacereja poemas, tulkoja no grieku valodas proza un dzeja. Ar dailrunibu nenacas nodarboties, jo 80.gadu sakuma iekљejo juku del tiesas nedarbojas, bet advokata darbibu uzsaka 80.gadu beigas. Leils Cicerona panakums bija Seksta Roscija aizstaveљanas runai, bet pec drosmigas uzstaљanas Roscija lieta, kur vinљ neaizskarot personigi paљu diktatoru Sullu, bet kritizejot Sullas reћimu, palikљana Roma kluva bistama. Kopa ar brali Kvinu dodas ilgstoљa celojuma pa Griekiju un Mazaziju. Lielu ietekmi uz vinu atstaja Atenas un Rodosas sala pavaditais laiks. 79.gada atgrieћas Roma un klust plaљi pazistams un lidzko sasniedza laika noteikto vecumu, lai varetu klut par valsts amatpersonu, vinu љajos amatos ari ieveleja. 71.gada beigas sakas prava pret Verresu, Cicerons uznemas apsudzibas uztureљanu, lai gan Cicerons jau pirmas sesijas karta pieradija Verresa vainu, Cicerons publiceja savus materialus ka piecas runas pret Varresu. 66.gada Cicerons uzstajas ar savu pirmo politisko runu par pilnvaru pieљkirљanu Pompejam, lai pabeigtu karu Mazazija. 63.gada klust par konsulu, atklaj Katelina sazverestibu un sanem “tevijas teva” nosaukumu. Љaja laika top poemas “Par manu konsultu”, “ Par manu laiku”, un cetras runas pret Katelinu. 58.gada Cicerons dodas trimda, jo vaja Katelinas piekriteji (Pompejs, Cezars, Krass). Sakas depresija. Raksta darbus par morali, etiku. 55.gada top lielais dialogs “Orators”, bet 54.gada sak rakstit traktatu “Par valsti”, kura cildina Romas valsts iekartu un apskata tas pagrimuma iemeslus. љo traktatu uzdroљinas publicet tikai 51.gada. Cicerons nosledzas no aktivas sabiedriskas dzives un dzivodams te savas majas, te pie sava drauga Atika, pieverљas filozofijai. Cicerons sev nosprauda merki popularizet sabiedribai grieku filozofiju. Samera neilga laika (33 meneљos) Cicerons bija pabeidzis lielako dalu savu filozofisko sacerejumu, to vidu “Hortenzijs” (lidz musdienam nav saglabajies, bet senatne tam bija liels iespaids, ar to sakas traktatu serija), “Par laba un launa robeћam”, “Par dievu dabu”. Pirmam kartam Cicerons uzskatija par pienakumu uzrakstit traktatu filozofijas aizstaveљanai, kas bija pretruna ar romieљu uzskatiem. Traktata “Hortenzijs” Cicerons aizstav savu parliecibu un veleљanos nodarboties ar filozofisko apcereљanu, jo Ciceronam bija sevi jaattaisno romieљu acis. Vinљ bija sabiedriski politiskais darbinieks, kurљ bija atklajis Katelina sazverestibu, bet tagad velejas nodarboties ar filozofiju. Traktata “Par dievu dabu” Cicerons atspeko epikurieљu un stoiku argumentus par dievu esamibu, bet saviem sacerejumiem dod nevis ateistisku, bet gan agnosticisku formulejumu - neskatoties uz to, vai ir dievi vai nav, bet valsts
Не нашли нужную работу? Закажи реферат, курсовую, диплом на заказ




religiju nepiecieљams aizsargat. 51.gada Ciceronu nosuta par prokonsulu uz Kilkija provinci, sanem goda titulu - “imepratoru” par lielajiem panakumiem kara par kalnu ciltim. 50.gada Cicerons atgrieћas Italija pilsonu kara priekљvakara. Dodas uz Griekiju pie Pompeja, bet 48.gada sakauj Pompeju un Cicerons dodas atpakal uz Italiju un izligst ar Cezaru. Par vienu no Cicerona draugiem klust Bruts, velakais Cezara slepkava. Pec Cezara nogalinaљanas 44.gada Ciceronam atkal sakas aktivs politiskais darbibas laiks un sekmigi cinas pret Antoniju, kurљ sevi uzskata par Cezara pecteci. Cinas literarais piemineklis pret Antoniju ir palikuљas “Filipikas”, tajas ir 14 runas. Oktavians izliga ar Antoniju un nosledza savienibu. 43.gada 7.decembri Antonija agenti notvera Ciceronu un vinu nogalinaja, Antonijs paveleja nocirsto Cicerona galvu uzstadit Romas foruma oratoru tribine. Informacijas avoti

Platons “Menons. Dzires” - Zvaigzne ABC, 1980.gads

A.Vorobjovs “Psihologijas vesture” - Riga, 1998.gads

Sengrieku literaturas antologija - Riga, Zvaigzne, 1990.gads

I.Tronskis - Antikas literaturas vesture - Latvijas valsts izdevnieciba, Riga, 1954.gads

A.Rubenis - Romas kultura - “Svetdienas Rits”, 1993.gads

A.Rubenis - Senas Griekijas dzive un kultura - Riga, “Zvaigzne”, 1994.gads

Kule M., Kulis R. - “Filosofija” - apgads “Burtnieks”, 1996.

P.J.Anstrats, - “Civilizacijas vesture” R., “Karogs” - 1995., 153.lpp.

I.Keninљ - Seno laiku vesture II Zvaigzne ABC, 1994.gads

Metodisks lidzeklis - Seno laiku vesture 2.dala Riga, 1995.gads

Pasaules vesture 1. dala. - Senie laiki RaKa, latvieљu izdevums, 1997.gads

скачать реферат
первая   ... 10 11 12 13

Не нашли нужную работу? Закажи реферат, курсовую, диплом на заказ

Внимание! Студенческий отдых и мегатусовка после сессии!


Обратная связь.

IsraLux отзывы Израиль отзывы