Рейтинг@Mail.ru
Rambler's Top100




Не нашли нужную работу? Закажи реферат, курсовую, диплом на заказ

реферат на тему: Античная литература

скачать реферат

greizsirdigo milestibu (VII gr.); nelaimigais Daidala un Ikara lidojums (VIII gr.) teika par Orfeju un Eridiki, milas miti, kurus stasta Orfejs (X gr.); Keika un Halkionas uzticiga mila (XI gr.). “Skumju elegijas” - piecas gramatas. I.gramata tapusi cela uz trimdu. Apraksta vetru Adrijas jura, kas kugi atdzen pie Italijas krastiem. 5.elegija Ovidijs sevi salidzina ar Odiseju. Un uzvar, ka vina liktenis ir vel bedigaks, jo nav atpakalcela uz Romu. 3.elegija apraksta pedejo nakti Roma, un neslepj savu dzilo izmisumu. II.gramata ir ka vestule Augustam. Ovidijs aizmirst savu lepnumu un ludz Augustu laut tam atgriezties. Drumi un peleki Ovidijs apraksta trimdas ainavu un tads ir ari vina dveseliskais stavoklis. III.gramata Ovidijs apraksta vietejo iedzivotaju drumo raksturu. IV.gramata stasta par to, ka vinam nacies aizstaveties ar ieroci rokas.

Pindars (apm.522-441.g.p.m.e.)

Grieku klasikis. Dzimis Oratorija, izglitojies Atenas, velak uzturejies Sirkuras, Akraganta. Parvaldijis visus svinigas koru lirikas ћanrus. Visieverojamakas ir epikenijas - slavinajumi uzvaretajiem visparejas grieku sacikstes - sporta speles. Pindara darbi apkopoti 17.gramatas. Saglabajuљas 45 epikenijas 4 gramatas, kas sadalitas pec sacensibu vietam: 1) Olimpiskas - uzvara Olimpija 2) Pitiskas - uzvara Delfas 3) Nemejiskas - uzvara Nemeja 4) Istmiskas - uzvara Istma.

Solons (638. - 558.g.p.m.e)

Izcils Atenu politiskais darbinieks. Vinљ ir vergturu demokratijas un to socialo pamatprincipu dibinatajs, uz kuriem balstoties attistijas Atenu demokratiska polisa. Vina dzives laika bija smagas ekonomiski politiskas krizes. Љi krize draudeja izversties pilsonu kara. Љaja situacija Solons tika uzaicinats ka љkirejtiesnesis un likumdevejs. Turigie tika iegroћoti, Atenu zemnieki atbrivoti no paradu verdzibas. Solona politiska darbiba spilgti atspogulojas vina dzeja. Vina elegijas un jambi ir vina politiskas darbibas atskaite. Populars Solons kluva ar elegiju “Solaminas”. Taja vinљ aicina atenieљus nebut gleviem un atkarot megerieљiem zaudeto Solaminas salu. Solonam piemita patriotisks patoss, lepnums par savu pilsetu, lidzjutiba pret verdziba pardotajiem. “Solamina” Ievada Solons uzruna atenieљus aicina cina par Solominas salu, ar ironiju runa par cilveku letticibu, mulkibu. “Katrs par sevi jus gudri un lidzigi viltigam lapsam, Tomer, kad sanacis bars, sekls un tukљs jusu prats. Virus ar glaimigu meli jus iecelat valdnieku troni, Vardi jums vienigais mers, neskatits tikums un darbs.” “Solaminas” beigas dod it ka atskaiti par saviem darbiem. Par to, ka nav tukљu vardu runatajs, bet solito ir pildijis. Atbrivojis vergus. To visu panacis ar stingru likumu un taisnibu. Beigas izsaka domu par savu gruto politika likteni, par to, ka tiek vajats. Dod salidzinajumu: “No visam pusem tapec vajats esmu es Ka niknais vilks, kam apkart stajies sunu bars.” Alkajs (7.gs.p.m.e.-6.gs.p.m.e.)

Dzimis Mitilenes pilseta, aristokratu gimene. Vina dzives laika risinas asas cinas starp demosi un dzimtas aristokratiju. Demokratu uzvaras rezultata Alkajs ir spiests atstat dzimteni un doties trimda. Alkja lirika ir gan politiska tematika, gan milas lirika, dziru dziesmas, himnas. Alkajs izmanto daћadus pantmerus, bet nozimigaka ir Alkaja strofa, ko velak izmanto Horacijs. “Nav vietas skumjam dzive, ja tam nav nekada jega, labak ir priecaties, baudit dzivi. Ziema saistas ar kaut ko nevelamu, nepatikamu, bet ziedonis ar prieku, dzivibas atgrieљanos
Не нашли нужную работу? Закажи реферат, курсовую, диплом на заказ




daba un cilvekos.” Sapfo (6.gs.p.m.e.)

Dzivojusi Lesbas sala, Mitelene vadijusi skolu, kur macija aristokratu meitenem dzeju, muziku, deju. Budama aristokrate, tapat ka Alkajs un Teognids ir spiesta atstat dzimteni un doties trimda. Kadu laiku dzivo Sicilija. Zinas par vinas dzivi ir maz un tas ir pretrunigas. Vieniga lieciba ir vinas dzeja. Ir legenda, kas vesta par to, ka Sapfo bijusi nelaimigi iemilejusies un metusies no klints jura. Sapfo izmanto daћadus pantmerus un strofas. Velak Horacijs izmantojis sava dzeja ta saukto Sapfo strofu. Dzeja galvena uzmaniba veltita milestibai, jaunibai, dzives priekam. Te paradas jutu neviltotiba, pardzivojuma dzilums, tieљums, spilgta emocionalitate. No vinas saglabajusies “Himna Afroditei”. Sapfo Afroditi uzruna ka senu draudzeni, loti tieљi, personigi. Te nav neka no patosa, tie ir pirmie soli dzejnieka profesionalitates cela. Pirmaja dala aicina Afroditi paliga savas bedas, lai ta vinu atbrivo no sirdsnemiera, kas vina valda. Otraja dala paradits loti spilgts milestibas pardzivojuma atspogulojums. Spilgti, tieљi un neviltoti attelotas Sapfo jutas, milestiba. Varbut pat parak tieљi. Љaja dala it ka tiek atkailinata vinas dvesele. Treљa, ceturta un piekta dala dabas telojums, ar kuras palidzibu tiek paradits dveseles nosaknojums. Beigas izskan pesimisms, skumjas par vientulibu, atstatibu. “Jau meness ir zudis skatam, Un Plejades sen jau projam Nakts vidus, bet laiks iet secen, jo viena, es viena gulu.” Ta nevar rast mieru ne miega, ne darba, jo visas domas saista kads jauneklis. Epitalamijas Dzires, kares, svinibas, vins, jautriba, ligavaina slavinaљana, tapat pieminets vindevis Hermijs. Anakreonts (6.gs.p.m.e. 2.puse)

Dzivojis Teosa. Velak pec persieљu iebrukuma parcelas uz Trakiju, velak uz Griekiju. Samas salu, kur dzivoja tirana Polikrata, tad Atenas, Tesalija, kur ari miris. Dzejas tematika ir vienveidiga - rotaliga milestiba, dziru dziesmas, te nav jutu dziluma, tieљu pardzivojumu, kas ir Sapfo un Alkaja lirika. Popularitati vina dzeja ieguvusi ar aspratigu rotaligumu, gaiљu ironiju, improvizatorisku vieglumu. Ar hellenisma laiku izplatas anakreontiska dzeja, kas atdarina Anakretonta dzejas formu un saturu tik tieљi, ka nezinot autoru to ir gruti atљkirt originalu no atdarinajuma. Dzeja ir viegla, rotaliga 1. Prieku baudiљana. 2. Rugtums par vecumu, kas tuvojas. 3. Ironija par milestibu, kas grib aizbegt, bet nespej. Arhilahs (7.gs.p.m.e.)

Dzimis Parosas sala, aristokrata un verdzenes dels, nebudams likumigs dels, bija zinama mera deklasets cilveks un, trukuma spiests. dzivojis nemierigu, kara algotna klainotaja dzivi, piedaloties kara gajienos jaunu koloniju ieguљanas del, nekur neiedzivojies apkarteja vide. Vinљ pats sevi raksturo ka “kara dieva kalpu, kam pazistamas ari muzu saldas davanas”. Karљ vinam ir eksistences avots. Budams kara algotnis, lielako dzives dalu pavada daћadas Griekijas pilsetas. Galvenokart rakstijis elegijas un jambus, mazak sacerejis fabulas. Tas sacerejis divrindes, kur otra rinda pantmera atљkiras no pirmas. Neviens darbs nav saglabajies pilnigi. Fragmenti liecina par izkoptu valodas lakonismu, izteiksmes lidzeklu daudzveidibu. Vina dzeja jutama smalka ironija, asi nievajoљa satira, ka ari gaiљu jutu apdvesta milas jusma, aicinajums dzives grutibas un bedas remdet vina. Sava dzeja noliedz tradicionalo aristokratijas morali, tadel ari izvelejies kara algotna dzivi. Par begљanu no kaujas laika dzejnieks stasta aukstasinigi

скачать реферат
1 2 3 4 5 6 7 ...    последняя

Не нашли нужную работу? Закажи реферат, курсовую, диплом на заказ

Внимание! Студенческий отдых и мегатусовка после сессии!


Обратная связь.

IsraLux отзывы Израиль отзывы