Ļīčńź ļī ńąéņó
Ķå ķąųėč ķóęķóž šąįīņó? Ēąźąęč šåōåšąņ, źóšńīāóž, äčļėīģ ķą ēąźąē šåōåšąņ ķą ņåģó: TransportsJūras transports. Konteiner vedis paredzēts sīkkrāvu pārvadāšana: Dedveits ap 50 60 t.t. Ātrums ap 30 uzlov. Tas ir pilnīgi atklātie kuģi ar līkam, kas aiz visu krāvas nodalījumu, kam bieži ir šienaiņa konstrukcija. Tas atvieglo iekraušanu un samazina dīkstavi Zīm. 59. · Uzberamo krāvu pārvadāšanas kuģis pārvada galvenokārt graudu, ogļi un dāžus rudus. · Lihtervedis kuģis, kas paredzēts speciālo negreudējošo konteineru pārvadāšanai. Zīm. 130. · Sauso krāvu pārvadāšanas kuģis koku, lopu, smāgu krāvu, citu krāvu pārvadāsana. Kuģi iekraušanai un izkraušanai paredzēti speciāli apteikoti jūras krastmalas teritorijas. Tas pastāv no sevi sarežģīto saimniecību, kas var sadalīt uz: Akvatoriju, piestātnes, krāvu pārcelšanas mehānismi, noliktavas, krāvu sadalīšanas tehnika, dzelzceļi un autoceļi, doki u.c. Atkarībā no ostas pamatfunkcijām šeit arī var būt reida pārsuknēšanas stacijas, cauruļvadu vai citu transporta mašīnu sistēmas, daudzie dienesti, glabāšanas tvertnes. Osti izpilda sakares funkciju starp jūras un iekšējam transportam. Liela nozīme ir krāvas plūsmas stabilitātei un ilgumam, jo tas ietekmē uz ostas, kuģniecības, ārējas tirdzniecības savstarpēji saistīto attīstību. Jūras ostu attīstības pamatvirzieni: · Kuģu stāvēšanas laika samazināšana; · Jauno piestātņu un pārkraušanas kompleksu uzbūvēšana; · Nodrošināt glabāšanas iespējams, krāvas plūsmam palielināties; · Pieostas rūpnīcas būvlaukumu sagatavošana. Pamatproblēmas jūras ostiem: · Neliels akvatorijas dziļums, jo dažas ostas tiek izvietotas 50 100 km attālumā no jūras un galvenokārt ūpes grivas. · Šauras vietas piebraukšanas uļie posmos, kas izraisa manevrēšanas ātruma samazināšanu un kopējo laika zudumu palielināšanu. · Jespēja apkalpot tikai tos kuģus, kuriem tiek paredzētas piestātnes, celtņi u.c. 3. Pārvadājumu efektivitāti novērtē ar pamatradī tāju palīdzībām: a) krāvu apgrozījums, miljard.t.km; b) 1 t. kravai vidējais pārvadāšanas attālums; c) kopējais pasažieru skaits; d) ekspluatācijas ātrums, m/st.; e) kravnesības izmantošana,%; f) peļņa. Jūras transportā ir frakts un tarifs. Frakts vienlaicīga cena, kuru noteica līgums starp fraktētāju transporta produkcijas pārdevēju un fraktējam pircējam un fiksējas līgumā (čarterī) katrā noteiktā gadījumā; Frakts darbojas tikai šīm krāvos nosūtītājam. Tarifs pastāvīgi darbojoša cena jūras pārvadājumiem. Viņš tiek uzstādīts centralizēti, ir vienāds visiem nosūtītājiem, kas izmanto jūras transportu.. Tarifs ietilpst: 1) Maksa par kravas pārvadāšanu; 2) Papildoperācijas izdevumi T = P + Ļ, kur P paizmaksa Ļ pelņa. Atšķir pamat, izņemuma un vietējo tarifu. Jūras transporta tarifu uzskaita atsēvišķi kabotāža un ārvālstu kuģniecībā. Kabotāžas kuģošanai ir divi līmeni tarifiem: · kustības tarifs; · stāvējošās tarifs, kurī savukārt sadalīti atšķirība no krāvas, jūras, ostas veidiem un izvietošanam. Pamatdokuments, kas reglamentē tarifus "Kopēja tarifu un statistiska kravas nomenklatūra". Izmaksas: ūgunsdrosības, kuģu, piestatnes, lamona. Papildizmaksas: lūku atveršana, aizveršana, buksētaja izmantošana, šiftingu uzstadīšana, ńźą÷ąņü šåōåšąņ 1 2 3 Ķå ķąųėč ķóęķóž šąįīņó? Ēąźąęč šåōåšąņ, źóšńīāóž, äčļėīģ ķą ēąźąē Āķčģąķčå! Ńņóäåķ÷åńźčé īņäūõ č ģåćąņóńīāźą ļīńėå ńåńńčč!
Šåōåšąņū č/čėč ńīäåšęčģīå šåōåšąņīā ļšåäķąēķą÷åķī čńźėž÷čņåėüķī äė’ īēķąźīģėåķč’, įåē öåėåé źīģģåš÷åńźīćī čńļīėüēīāąķč’. Āńå ļšąāą ā īņķīųåķčč šåōåšąņīā č/čėč ńīäåšęčģīćī šåōåšąņīā ļščķąäėåęąņ čõ ēąźīķķūģ ļšąāīīįėąäąņåė’ģ. Ėžįīå čõ čńļīėüēīāąķčå āīēģīęķī ėčųü ń ńīćėąńč’ ēąźīķķūõ ļšąāīīįėąäąņåėåé. Ąäģčķčńņšąöč’ ńąéņą ķå ķåńåņ īņāåņńņāåķķīńņč ēą āīēģīęķūé āšåä č/čėč óįūņźč, āīēķčźųčå čėč ļīėó÷åķķūå ā ńā’ēč ń čńļīėüēīāąķčåģ šåōåšąņīā č/čėč ńīäåšęčģīćī šåōåšąņīā.
|
Īįšąņķą’ ńā’ēü. |